Please enable JavaScript.
Coggle requires JavaScript to display documents.
AUGSNES APSTRĀDE - Coggle Diagram
AUGSNES APSTRĀDE
Aršana
- Aršana ir pats galvenais augsnes paņēmiens. Aršanas laikā arāmkārta tiek apvērsta, irdināta, drupināta, iestrādātas augu atliekas un mēslojums, iznīcinātas nezales.
- Aršanas laiki ir vairāki: jūlijā-augustā zemi ar ziemājiem, septembra otrajā pusē-oktobrī-vasarājiem (rudens aršana)
- Aršanas dziļums parasti sakrīt ar trūda horizonta biezumu, un Latvijā tas svārstās ap 22-24 cm.
- Vislabākie ir maiņvērsējarkli, kas atstāj līdzenu lauku (bez atārvagām un saārvagam), no vērstuvēm piemērotākās ir pusskrūves tipa vērstuves, jo tās der visdažādākajiem apstākļiem.
Kultivēšana
- Kultivēšana ir augsnes irdināšana, drupināšana, jaukšana,
virsmas līdzināšana, nezāļu nogriešana. I
- Kultivācijas dzi-
ļums parasti svārstās no 4 līdz 12 cm, bet smagajiem dziļkulti-
vatoricm (čižeļiem) sasniedz aramkārtas dziļumu.
- Vislabākos rezultātus iegūst, ja kultivators aprīkots ar ecē-
šām, šļūci vai veltņiem.
- Izšķir vienlaidu
kultivēšanu, kas ir galvenais aruma sastradašanas paņēmiens pirms sējas, un rindstarpu kultivēšanu rušināmaugu kopšanas darbu
Ecēšana
- Ecēšana ir sekla augsnes virskārtas irdināšana, cilu drupinā-
šana, virsmas līdzināšana, nezāļu dīgstu izraušana.
- Pavasarī pēc augsnes apžūšanas, vasarā sējumu kopšanai.
-
-
-
- Parastākais darba dziļums tapu un tīkla ecēšām ir
3—4 cm, bet šķīvju un atsperu ecēšas var strādāt pat 10—
15 cm dziļi.
- Atkarībā no
ecēšu veida (tapu, atsperu, šķīvju, nažu, tīkla, ganību ecēšas
v. c.) ecēšanu veic patstāvīgi vai kombinējot ar citiem darbiem
(aiz arkla, kultivatora, sējmašīnas).
Šļūkšana
- Šļūkšana ir lauka virsmas nolīdzināšana. SJūce pārvieto aug-
sni no sausajām aruma virsotnītēm uz iedobēm, vienlaicīgi drupinot
cilās un nedaudz uzirdinot augsnes virskārtu.
- Smagās šļūces (pa-
rasti kopā ar tapu ecēšām) lieto kā pirmo darbarīku pavasarī pa
rudens arumu, lai samazinātu ūdens izvaikošanu un novērstu
augsnes aizkalšanu.
- Vieglākas šļūces var lietot agregātā ar citiem darbarīkiem —
aiz kultivatora vai arkla, ja augu atlieku dēļ neder ecēšas.
- Šļūkšana iet pa pašu augsnes virsmu.
Lobīšana
- Lobīšana ir darbs, ko veic galvenokārt pēc ražas novākšanas,
lai apkarotu nezāles, iestrādātu augsnē rugājus un samazinātu
iztvaikošanu. Daudzgadīgo zālaugu lauku pirms aršanas loba, lai
sasmalcinātu sīksto velēnu.
- Lobīšanai var izmantot lemešu vai šķīvju
lobītājus, smagās šķīvju vai rotējošo nažu ecēšas, kultivatorus un
pat daudzkorpusu arklus.
- Lobīšanu parasti veic tad, kad raža ir novākta un pietiekami izžuvusi.
- Lobīšanas dziļums svārstās no
4—6 līdz 10—12 cm.
Frēzēšana
- Frēzēšanas laikā augsni intensīvi irdina un drupina, jauc,
iestrādā augu atliekas un mēslojumu, līdzina augsnes virsmu.
- To var lietot patstāvīgi (kā vie-
nīgo augsnes apstrādes paņēmienu) vai arī pēc aršanas, sagata-
vojot arumu sējai.
- Ekonomiski izdevīgi ir frēzēt sekli (iepriekš
artu lauku) pirms sīksēklainu kultūraugu sējas.
- Frēzi darbina
no traktora jūgvārpstas vai ar speciālu dzinēju (ir arī elektro-
frēzes).
Pievelšana
- Ja augsne ļoti irdena, bet sēklas jāiestrādā sekli, var pievelt pirms sējas.
- Parasti augsni pieveļ pēc sējas, lai uzlabotu mitruma pie-
plūšanu sēklām. Ja augsne ļoti irdena, bet sēklas jāiestrādā sekli,
var pievelt pirms sējas.
- Pievelšana nodrošina augsnes sablīvēšanu, lauka virsmas no-
līdzināšanu, cilu drupināšanu, arī nenolasītu akmeņu iespiešanu
augsne.
- No daudziem veltņu veidiem
(gludie, adatu, piešu, skrituļu, stiepļu, stieņu, zvaigžņu) jāizvē-
las augsnes mehāniskajam sastāvam piemērotākais.