Please enable JavaScript.
Coggle requires JavaScript to display documents.
Aleksandra Čaks - Coggle Diagram
Aleksandra Čaks
Darba vietas
-
-
-
1927 Izdevniecības dibinātājs (kopā ar P. Atspulgu, A. Baumani, A. Franci, K. Deisonu, O. Kučeru). Izdevniecība izdod žurnālu "Jauno Līra"
-
-
-
Rakstnieku un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" izdevniecības dibinātājs un žurnāla "Zaļā vārna" redakcijas loceklis.
-
1919
Sanitārvilciena apkalpes loceklis, izbraukāja Krievijas Eiropas daļu, Sibīriju, Turkestānu.
Sekretārs Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībā.
- gada 19. aprīlī Latvju Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības pilnsapulcē ievēlēts par valdes locekli.
-
-
-
- gada vasarā sāk strādāt žurnāla "Atpūta" redakcijā.
No 1936. gada līdz 1939. gada vasarai strādā Rīgas pilsētas krājkasē par ierēdni. Nodarbojas ar slimokasu, biržas un dažādu statistisku datu apkopojumu.
- gada vasarā sāk strādāt laikraksta “Jaunākās Ziņas” redakcijā.
- jūnijs – Rakstnieku savienības orgkomiteja ieceļ par literārā mantojuma komisijas priekšsēdētāju.
-
-
Dzejnieks, rakstnieks, latviešu modernās urbānās dzejas aizsācējs Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis). Dzimis Jāņa Čadaraiņa un Emīlijas ģimenē. Tēvs – drēbnieks.
-
-
- gada rudenī: iepazīšanās ar Angeliku Blau, kurai veltīti dzejoļi "Atzīšanās" ("Miglā asaro logs") un "Tev" ("Liepas satumst").
- gada 26. martā: no plaušu vēža mirst māte Emīlija.
1938: draudzība ar mašīnrakstītāju Anitu Bērziņu. Dzejnieka pirmā tikšanās ar Anitu Bērziņu 1933. gadā kādās viesībās.
- gada 18. oktobrī: laulības ar Anitu Bērziņu.
- gada 27. martā: sastapšanās ar Mildu Grīnfeldi viņas studiju biedra Jāņa Rudzīša jubilejas svinībās. Tulkotāja Milda Grīnfelde kļūst par dzejnieka mūzu un līdzgaitnieci pēdējos mūža septiņos gados; viņai veltīts dzejas krājums "Debesu dāvana".
darba un dzīves vietas
-
Filozofisku pārdomu un mīlestības dzeja, kā arī, mēģinājumi piemērot savu spilgto talantu padomju ideoloģijas normām
-
-
-
Poēma «Spēlē, spēlmani!» (1944)
Spilgta, uzmanību piesaistoša ienākšana literatūrā
-
-
-
-
-
dzīves vietas
No 1922. gada līdz 1937. gadam kopā ar vecākiem dzīvo Rīgā, Marijas ielā 51.
- gada 23. jūnijā Aleksandrs Čaks atgriežas Latvijā.
Čaks kopā ar Aleksandra ģimnāziju evakuējas uz Igauniju, Veravu (tagad – Viru).
- gada vasarā un 1935. gadā dzīvo tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa mājās "Pelladas" pie Gaiziņkalna.
-
Kopā ar tēvu dzīvo Lāčplēša ielā 48/50, 14. dzīvoklī.
-
- gada jūlijā dzīvo “Pelladu” mājās pie tēvabrāļa Pētera Čadaraiņa.
Ģertrūdes iela 57, Rīga, LV-1011
No 1904. gada līdz 1906. gadam Čadaraiņu ģimene dzīvo Ģertrūdes ielā 57.
Ķemeri, Jūrmala
Ārstēšanās Ķemeru sanatorijā