Please enable JavaScript.
Coggle requires JavaScript to display documents.
Starpvalstu attiecības 19./20. gs. mijā (Pirmā pasaules kara (1914-1918)…
Starpvalstu attiecības 19./20. gs. mijā
Trejsavienība (1882-1915)
Vācijas, Austroungārijas un Itālijas militāri politiskā savienība
1879.gadā Austroungārija un Vācija noslēdza līgumu, kas paredzēja, ka abas valstis sadarbosies
gadā Vācijas un Austroungārijai pievienojās Itālija
Valstis
Vācija(no 1871.g. līdz 1918.g. Vācijas impērija)- konstitucionāla monarhija, veidoja 25 zemes. 19. gs. 80. gados Vācijā sākās saimnieciskais uzplaukums, kļūstot par industriālu valsti.
Austroungārija (izvedota 1867.gadā)-dubultmonarhija. 1878.gadā Austroungārija sagrāba Bosniju un Hercegovinu. Serbijas un Austroungarijas attiecība sāka pāraugt konfliktā, kas deva ieganstu Pirmajam pasaules karam.
Itālija- Ziemeļu dala rūpnieciski sāka attīstīties kamēr Dienvidos dominēja lauksaimnieciskā ražošana. Rūpnieciskās produkcijas apjoms līdz 20.gs. pieauga līdz 25%.
Antante
1907,gadā izveidota militāra un politiska savienība starp Franciju, Lielbritāniju un Krieviju
1894 tika noslēgta savienība starp Franciju un Krieviju
1904.gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Lielbritāniju
gadā tika noslēgta savienība starp Lielbritāniju un Krieviju
Valstis
Lielbritānija- parlamentāra monarhija. Likumdošanas vara piederēja parlamentam.
Francija- parlamentāla republika. Iekšpolitisko stabilitāti un starptautisko prestižu iedragāja sakāve Francijas un Prūsijas karā (1852-1870). Francija maksāja Vācijai kontribūciju un atdeva Elzasu un Lotringu.
Krievija- 20. gs. sākumā bija absolūtā monarhija. Daudztautu impērija tāpēc notika citu tautu pārkrievošanās. Sāka attīstīties naftas ieguve, ķīmiskā rūpniecība un mašīnbūve. 1905.gada 9.janvāra revolūcija valstī ietekmēja pārmaiņas.
Pirmā pasaules kara (1914-1918) cēloņi
cīņa par ekonomisko attīstību
dedzīgais nacionālisms
cīņa par kolonijām
valstu strīdi
bruņošanās sacensības
militārās alianses
pārpratumi
komunikāciju problēmas
straujas ekonomiskās izaugsmes
valstu domstarpību pieaugums
Balkānu kari (1912-1913)
1.Balkānu kari (1912-1913)
Grieķija, Serbija, Bulgārija un Melnkalne uzsāka 1.Balkānu karu, lai padzītu turkus no Eiropas teritorijas
Turcija zaudēja visas savas teritorijas Eiropā izņemot Stabulu un daļu Austrumstrāķijas
Adrijas jūras piekrastē izveidojās Albānija
Bulgārija ieguva daļu Trāķijas ar izeju pie Egejas jūras
Grieķija ieguva Ziemeļmaķedonijas dienvidus ar Saloniku ostu
Serbija ieguva lielāko daļu Ziemeļmaķedonijas daļu
2.Balkānu kari (1913)
Miera noslēgšanas laikā Bulgārijai izveidojās konflikts ar tās bijušajiem sabiedrotajiem, kam pievienojās Turcija un Rumānija. Bulgārija cieta sakāvi.
Bulgārija zaudēja lielāko daļu Ziemeļmaķedonijas un Trāķijas. Pievienojās Trejsavienībai.
Antante saglabāja savu ietekmi Serbijā, Melnkalnē un Grieķijā, kā arī piesaistīja savam blokam Rumāniju.