Please enable JavaScript.
Coggle requires JavaScript to display documents.
Pārdaugavas hercogiste (Pārdaugavas hercogistes statuss image (Hercogistei…
Pārdaugavas hercogiste
Pārdaugavas hercogistes izveidošanās 
- gadā līdz ar Livonijas mestra un Rīgas arhibīskapa padošanos Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam II Augustam zemes uz ziemeļiem no Daugavas un Dienvidigaunija vispirms tika iekļautas Lietuvas Lielkunigaitijā, bet Daugavas otrā krastā izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogisti.
- gadā zemes uz ziemeļiem no Daugavas un Dienvidigauniju sāka saukt par Pārdaugavas hercogisti.
Pēc Ļubļinas ūnijas Pārdaugavas hercogiste kļuva par apvienotās Polijas-Lietuvas valsts kopīpašumu.
Ļubļinas ūnijas noslēgtā savienība, ar kuru Lietuvas Lielkunigaitija pilnībā pievienojās Polijas karalistei. Valsti turpmāk sauca par Žečpospoļitu jeb Poliju-Lietuvu.
Pārdaugavas hercogistes statuss
Rīga vēl 20 gadus palika brīvpilsētas statusā, – Polijas-Lietuvas karaļa Sigismunda II Augusta varu Rīgas rāte neatzina.
- gadā Stefans Batorijs svinīgi ieradās Rīgā, lai pieņemtu pilsētas uzticības zvērestu.
Tikai 1581. gadā Rīga pakļāvās Polijas-Lietuvas karalim Stefanam Batorijam kas, savukārt, apsolīja saglabāt Rīgas pilsētas privilēģijas.
Pārdaugavas hercogiste tika iedalīta apriņķos, vēlāk to vietā izveidoja trīs apgabalus – Cēsu, Pērnavas, Tērbatas. Tos iedalīja 26 stārastijās jeb pilsnovados ar stārastiem priekšgalā.
Amatpersonas iecēla Polijas-Lietuvas karalis un tie pārsvarā bija poļi un lietuvieši. Vietējā vācu muižniecība ieguva vietas Žečpospolitas muižniecības pārstāvju sanāksmē – Seimā.
Hercogistei piešķīra arī ģerboni, kurā bija attēlots sudraba grifs uz sarkana fona.Ģerboņa simbols – grifs bija ņemts no varenās Hodkeviču dzimtas ģerboņa.
Hodkeviču dzimtas pārstāvis – Jans Hodkevičstika iecelts par pirmo Pārdaugavas hercogistes pārvaldītāju – administratoru.
Muižnieku polonizācija
-
Poļi un lietuvieši centās iekļūt stārastu amatos un dažādi ierobežot vietējo vācu muižnieku varu– tika veikt muižu revīzija, kur katram muižniekam bija jāpierāda tiesības uz muižas turēšanu. Ja viņam tas neizdevās, muiža pārgāja poļu vai lietuviešu rīcībā.Sākās vietējo muižnieku pārpoļošanās jeb polonizācija.
Hercogistē ieradās jezuīti, Cēsīs izveidoja katoļu bīskapiju
Poļi, būdami pārliecināti katoļi, nesteidzās dot solīto ticības brīvību, bet sāka zemi atkal pievērst katoļticībai.
-
Latviešu zemnieku saimnieciskais un tiesiskais stāvoklis
Muižnieki vispirms centās atjaunot savas muižas un apstrādāt savus tīrumus, kā arī pastāvīgi palielināja nodevu un klaušu apjomu. Jaunieceltie pilsnovadu priekšnieki - stārasti stingri uzraudzīja, kā šīs nodevas tiek ievāktas un klaušas tiek pildītas
Latviešu zemnieku saimnieciskais un tiesiskais stāvoklis bija smags. Pēc 25 Livonijas kara gadiem Vidzeme un Latgale bija izpostīta un izlaupīta. Zemnieku kungs lielā daļā muižu joprojām bija vācu muižnieks, bet nekas nemainīja arī tajās muižās, kuras ieguva poļi un lietuvieši.
Pārdaugavas hercogistes sadalīšanās
Zviedri iekaroja lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes. 1629. gadā Vidzeme ar Rīgu tika iekļautas Zviedrijas sastāvā, bet Polija-Lietuva paturēja Latgali.
Pārdaugavas hercogistes iedzīvotāji salīdzinoši neilgi varēja baudīt mieru,jo jau 1600. gadā sākās poļu-zviedru karš. Stāvokli vēl vairāk pasliktināja 1601.-1602. gada bads.